10. Ānāpānasaṃyuttaṃ

1. Ekadhammavaggo

1. Ekadhammasuttaṃ

977. Sāvatthinidānaṃ . Tatra kho…pe… etadavoca – ‘‘ekadhammo, bhikkhave, bhāvito bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso. Katamo ekadhammo? Ānāpānassati [ānāpānasati (sī. pī.)]. Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova [sato (bahūsu) tatiyapārājikepi] passasati. Dīghaṃ vā assasanto ‘dīghaṃ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto ‘dīghaṃ passasāmī’ti pajānāti; rassaṃ vā assasanto ‘rassaṃ assasāmī’ti pajānāti, rassaṃ vā passasanto ‘rassaṃ passasāmī’ti pajānāti; ‘sabbakāyappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sabbakāyappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati; ‘pītippaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘pītippaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘sukhappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sukhappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘cittasaṅkhārappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘cittasaṅkhārappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati; ‘cittappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘cittappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘abhippamodayaṃ cittaṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘abhippamodayaṃ cittaṃ passasissāmī’ti sikkhati; ‘samādahaṃ cittaṃ assasissāmī’ti sikkhati , ‘samādahaṃ cittaṃ passasissāmī’ti sikkhati; ‘vimocayaṃ cittaṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘vimocayaṃ cittaṃ passasissāmī’ti sikkhati; ‘aniccānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘aniccānupassī passasissāmī’ti sikkhati; ‘virāgānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘virāgānupassī passasissāmī’ti sikkhati; ‘nirodhānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘nirodhānupassī passasissāmī’ti sikkhati; ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, ānāpānassati evaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā’’ti. Paṭhamaṃ.

2. Bojjhaṅgasuttaṃ

978. ‘‘Ānāpānassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu ānāpānassatisahagataṃ satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, ānāpānassatisahagataṃ dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti…pe… ānāpānassatisahagataṃ upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, ānāpānassati evaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā’’ti. Dutiyaṃ.

3. Suddhikasuttaṃ

979. ‘‘Ānāpānassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati…pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, ānāpānassati evaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā’’ti. Tatiyaṃ.

4. Paṭhamaphalasuttaṃ



入出息相应
一法品
一法经
舍卫城因缘。在那里……乃至……说道："诸比丘，有一法，若修习、多修，能生大果、大利益。是什么一法？入出息念。诸比丘，如何修习、多修入出息念，能生大果、大利益？在此，诸比丘，比丘或往林野，或往树下，或往空闲处，结跏趺坐，端正其身，正念现前。他正念而入息，正念而出息。入息长时，了知'我入息长'；出息长时，了知'我出息长'；入息短时，了知'我入息短'；出息短时，了知'我出息短'；他学'我将觉知全身而入息'，他学'我将觉知全身而出息'；他学'我将平静身行而入息'，他学'我将平静身行而出息'；他学'我将觉知喜而入息'，他学'我将觉知喜而出息'；他学'我将觉知乐而入息'，他学'我将觉知乐而出息'；他学'我将觉知心行而入息'，他学'我将觉知心行而出息'；他学'我将平静心行而入息'，他学'我将平静心行而出息'；他学'我将觉知心而入息'，他学'我将觉知心而出息'；他学'我将令心欢喜而入息'，他学'我将令心欢喜而出息'；他学'我将令心专注而入息'，他学'我将令心专注而出息'；他学'我将令心解脱而入息'，他学'我将令心解脱而出息'；他学'我将观无常而入息'，他学'我将观无常而出息'；他学'我将观离欲而入息'，他学'我将观离欲而出息'；他学'我将观灭尽而入息'，他学'我将观灭尽而出息'；他学'我将观舍离而入息'，他学'我将观舍离而出息'。诸比丘，如是修习、多修入出息念，能生大果、大利益。"第一。
觉支经
"诸比丘，修习、多修入出息念，能生大果、大利益。诸比丘，如何修习、多修入出息念，能生大果、大利益？在此，诸比丘，比丘修习与入出息念相应的念觉支，依止远离、依止离欲、依止灭尽，趣向舍离；修习与入出息念相应的择法觉支……乃至……修习与入出息念相应的舍觉支，依止远离、依止离欲、依止灭尽，趣向舍离。诸比丘，如是修习、多修入出息念，能生大果、大利益。"第二。
清净经
"诸比丘，修习、多修入出息念，能生大果、大利益。诸比丘，如何修习、多修入出息念，能生大果、大利益？在此，诸比丘，比丘或往林野，或往树下，或往空闲处，结跏趺坐，端正其身，正念现前。他正念而入息，正念而出息……乃至……他学'我将观舍离而入息'，他学'我将观舍离而出息'。诸比丘，如是修习、多修入出息念，能生大果、大利益。"第三。
第一果经

980. ‘‘Ānāpānassati , bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati…pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, ānāpānassati evaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Evaṃ bhāvitāya kho, bhikkhave, ānāpānassatiyā evaṃ bahulīkatāya dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ – diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā’’ti. Catutthaṃ.

5. Dutiyaphalasuttaṃ

981. ‘‘Ānāpānassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati…pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, ānāpānassati evaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā.

‘‘Evaṃ bhāvitāya kho, bhikkhave, ānāpānassatiyā evaṃ bahulīkatāya satta phalā sattānisaṃsā pāṭikaṅkhā. Katame satta phalā sattānisaṃsā? Diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṃ ārādheti; no ce diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṃ ārādheti. Atha maraṇakāle aññaṃ ārādheti; no ce diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṃ ārādheti , no ce maraṇakāle aññaṃ ārādheti. Atha pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti… upahaccaparinibbāyī hoti… asaṅkhāraparinibbāyī hoti… sasaṅkhāraparinibbāyī hoti… uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī – evaṃ bhāvitāya kho, bhikkhave, ānāpānassatiyā evaṃ bahulīkatāya ime satta phalā sattānisaṃsā pāṭikaṅkhā’’ti. Pañcamaṃ.

6. Ariṭṭhasuttaṃ

982. Sāvatthinidānaṃ. Tatra kho bhagavā…pe… etadavoca – ‘‘bhāvetha no tumhe bhikkhave, ānāpānassati’’nti? Evaṃ vutte āyasmā ariṭṭho bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ahaṃ kho, bhante, bhāvemi ānāpānassati’’nti. ‘‘Yathā kathaṃ pana tvaṃ, ariṭṭha, bhāvesi ānāpānassati’’nti? ‘‘Atītesu me, bhante, kāmesu kāmacchando pahīno, anāgatesu me kāmesu kāmacchando vigato, ajjhattabahiddhā [ajjhattaṃ bahiddhā (syā. kaṃ. pī. ka.)] ca me dhammesu paṭighasaññā suppaṭivinītā. So [sohaṃ (?)] satova assasissāmi, satova passasissāmi. Evaṃ khvāhaṃ, bhante, bhāvemi ānāpānassati’’nti.

‘‘‘Atthesā, ariṭṭha, ānāpānassati, nesā natthī’ti vadāmi. Api ca, ariṭṭha, yathā ānāpānassati vitthārena paripuṇṇā hoti taṃ suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi; bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ariṭṭho bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca –

‘‘Kathañca, ariṭṭha, ānāpānassati vitthārena paripuṇṇā hoti? Idha, ariṭṭha, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati. Dīghaṃ vā assasanto ‘dīghaṃ assasāmī’ti pajānāti…pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṃ kho, ariṭṭha, ānāpānassati vitthārena paripuṇṇā hotī’’ti. Chaṭṭhaṃ.

7. Mahākappinasuttaṃ



4. 第一果经
"诸比丘，修习、多修入出息念，能生大果、大利益。诸比丘，如何修习、多修入出息念，能生大果、大利益？在此，诸比丘，比丘或往林野，或往树下，或往空闲处，结跏趺坐，端正其身，正念现前。他正念而入息，正念而出息……乃至……他学'我将观舍离而入息'，他学'我将观舍离而出息'。诸比丘，如是修习、多修入出息念，能生大果、大利益。诸比丘，如是修习、多修入出息念，可期待两种果中的一种：现法中得究竟智，或有余依时得不还果。"第四。
5. 第二果经
"诸比丘，修习、多修入出息念，能生大果、大利益。诸比丘，如何修习、多修入出息念，能生大果、大利益？在此，诸比丘，比丘或往林野，或往树下，或往空闲处，结跏趺坐，端正其身，正念现前。他正念而入息，正念而出息……乃至……他学'我将观舍离而入息'，他学'我将观舍离而出息'。诸比丘，如是修习、多修入出息念，能生大果、大利益。
诸比丘，如是修习、多修入出息念，可期待七种果、七种利益。何为七种果、七种利益？现法中速得究竟智；若现法中不速得究竟智，则临终时得究竟智；若现法中不速得究竟智，也不在临终时得究竟智，则因五下分结尽而成为中般涅槃者……生般涅槃者……无行般涅槃者……有行般涅槃者……上流至色究竟天者。诸比丘，如是修习、多修入出息念，可期待这七种果、七种利益。"第五。
6. 阿梨咤经
舍卫城因缘。在那里，世尊……乃至……说道："诸比丘，你们修习入出息念吗？"如是说已，尊者阿梨咤对世尊说："世尊，我修习入出息念。"
"阿梨咤，你如何修习入出息念？"
"世尊，对于过去的欲乐，我已断除贪欲；对于未来的欲乐，我已消除贪欲；对内外诸法，我已善除嗔恚想。我将正念而入息，正念而出息。世尊，我如是修习入出息念。"
"阿梨咤，有这入出息念，我不说没有。然而，阿梨咤，入出息念如何详细圆满，且听我说，善加作意，我将宣说。""是的，世尊。"尊者阿梨咤回答世尊。世尊如是说：
"阿梨咤，入出息念如何详细圆满？在此，阿梨咤，比丘或往林野，或往树下，或往空闲处，结跏趺坐，端正其身，正念现前。他正念而入息，正念而出息。入息长时，了知'我入息长'……乃至……他学'我将观舍离而入息'，他学'我将观舍离而出息'。阿梨咤，如是入出息念详细圆满。"第六。
7. 摩诃劫宾那经

983. Sāvatthinidānaṃ. Tena kho pana samayena āyasmā mahākappino bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. Addasā kho bhagavā āyasmantaṃ mahākappinaṃ avidūre nisinnaṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. Disvāna bhikkhū āmantesi –

‘‘Passatha no tumhe, bhikkhave, etassa bhikkhuno kāyassa iñjitattaṃ vā phanditattaṃ vā’’ti? ‘‘Yadāpi mayaṃ, bhante, taṃ āyasmantaṃ passāma saṅghamajjhe vā nisinnaṃ ekaṃ vā raho nisinnaṃ, tadāpi mayaṃ tassa āyasmato na passāma kāyassa iñjitattaṃ vā phanditattaṃ vā’’ti.

‘‘Yassa, bhikkhave, samādhissa bhāvitattā bahulīkatattā neva kāyassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā, na cittassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā, tassa so, bhikkhave, bhikkhu samādhissa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. Katamassa ca, bhikkhave, samādhissa bhāvitattā bahulīkatattā neva kāyassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā, na cittassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā?

‘‘Ānāpānassatisamādhissa, bhikkhave, bhāvitattā bahulīkatattā neva kāyassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā, na cittassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā. Kathaṃ bhāvite ca, bhikkhave, ānāpānassatisamādhimhi kathaṃ bahulīkate neva kāyassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā, na cittassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā?

‘‘Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati…pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṃ bhāvite ca kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhimhi evaṃ bahulīkate neva kāyassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā, na cittassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā’’ti. Sattamaṃ.

8. Padīpopamasuttaṃ



7. 摩诃劫宾那经
舍卫城因缘。当时，尊者摩诃劫宾那坐在世尊不远处，结跏趺坐，端正其身，正念现前。世尊看见尊者摩诃劫宾那坐在不远处，结跏趺坐，端正其身，正念现前。看见后，对诸比丘说：
"诸比丘，你们看见这位比丘身体有任何动摇或颤抖吗？"
"世尊，无论我们何时看见这位尊者，或坐在僧团中，或独自静坐，我们都不见这位尊者身体有任何动摇或颤抖。"
"诸比丘，由于修习、多修某种定，既无身体动摇或颤抖，也无心的动摇或颤抖，这位比丘易得、不难得、不艰难得此定。诸比丘，由于修习、多修哪种定，既无身体动摇或颤抖，也无心的动摇或颤抖？
诸比丘，由于修习、多修入出息念定，既无身体动摇或颤抖，也无心的动摇或颤抖。诸比丘，如何修习、多修入出息念定，既无身体动摇或颤抖，也无心的动摇或颤抖？
在此，诸比丘，比丘或往林野，或往树下，或往空闲处，结跏趺坐，端正其身，正念现前。他正念而入息，正念而出息……乃至……他学'我将观舍离而入息'，他学'我将观舍离而出息'。诸比丘，如是修习、多修入出息念定，既无身体动摇或颤抖，也无心的动摇或颤抖。"第七。
8. 灯喻经

984. ‘‘Ānāpānassatisamādhi , bhikkhave, bhāvito bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso. Kathaṃ bhāvito ca, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi kathaṃ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso?

‘‘Idha , bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati. Dīghaṃ vā assasanto ‘dīghaṃ assasāmī’ti pajānāti…pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṃ bhāvito kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi evaṃ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso.

‘‘Ahampi sudaṃ, bhikkhave, pubbeva sambodhā anabhisambuddho bodhisattova samāno iminā vihārena bahulaṃ viharāmi. Tassa mayhaṃ, bhikkhave, iminā vihārena bahulaṃ viharato neva kāyo kilamati na cakkhūni; anupādāya ca me āsavehi cittaṃ vimucci.

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘neva me kāyo kilameyya na cakkhūni, anupādāya ca me āsavehi cittaṃ vimucceyyā’ti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘ye me gehasitā sarasaṅkappā te pahīyeyyu’nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyya’nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

‘‘Tasmātiha , bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘paṭikūle appaṭikūlasaññī vihareyya’nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘paṭikūle ca appaṭikūle ca paṭikūlasaññī vihareyya’nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī vihareyya’nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘appaṭikūlañca paṭikūlañca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṃ sato sampajāno’ti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja vihareyya’nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihareyya’nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

‘‘Tasmātiha bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihareyyaṃ sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeyyaṃ, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti – upekkhako satimā sukhavihārīti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihareyya’nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja vihareyya’nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja vihareyya’nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja vihareyya’nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja vihareyya’nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.


8. 灯喻经
"诸比丘，修习、多修入出息念定，能生大果、大利益。诸比丘，如何修习、多修入出息念定，能生大果、大利益？
在此，诸比丘，比丘或往林野，或往树下，或往空闲处，结跏趺坐，端正其身，正念现前。他正念而入息，正念而出息。入息长时，了知'我入息长'……乃至……他学'我将观舍离而入息'，他学'我将观舍离而出息'。诸比丘，如是修习、多修入出息念定，能生大果、大利益。
诸比丘，我在未成正觉前，还是菩萨时，也常常安住于此修习。诸比丘，我常常安住于此修习时，身体不疲倦，眼睛不疲劳，我的心无取著而从诸漏解脱。
因此，诸比丘，若比丘希望：'愿我身体不疲倦，眼睛不疲劳，我的心无取著而从诸漏解脱'，应当善加作意此入出息念定。
因此，诸比丘，若比丘希望：'愿我断除与家相关的念头和思维'，应当善加作意此入出息念定。
因此，诸比丘，若比丘希望：'愿我于不可意中住于可意想'，应当善加作意此入出息念定。
因此，诸比丘，若比丘希望：'愿我于可意中住于不可意想'，应当善加作意此入出息念定。
因此，诸比丘，若比丘希望：'愿我于可意和不可意中住于可意想'，应当善加作意此入出息念定。
因此，诸比丘，若比丘希望：'愿我于可意和不可意中住于不可意想'，应当善加作意此入出息念定。
因此，诸比丘，若比丘希望：'愿我舍弃可意和不可意两者，住于舍、念、正知'，应当善加作意此入出息念定。
因此，诸比丘，若比丘希望：'愿我离欲、离不善法，有寻有伺，由离生喜乐，证得初禅而住'，应当善加作意此入出息念定。
因此，诸比丘，若比丘希望：'愿我寻伺寂静，内心清净，心一境性，无寻无伺，定生喜乐，证得第二禅而住'，应当善加作意此入出息念定。
因此，诸比丘，若比丘希望：'愿我离喜，住于舍，具念正知，以身受乐，如圣者所说：有舍、具念、乐住，证得第三禅而住'，应当善加作意此入出息念定。
因此，诸比丘，若比丘希望：'愿我断乐断苦，先前的喜忧已灭，不苦不乐，舍念清净，证得第四禅而住'，应当善加作意此入出息念定。
因此，诸比丘，若比丘希望：'愿我超越一切色想，灭有对想，不作意种种想，'虚空无边'，证得空无边处而住'，应当善加作意此入出息念定。
因此，诸比丘，若比丘希望：'愿我超越一切空无边处，'识无边'，证得识无边处而住'，应当善加作意此入出息念定。
因此，诸比丘，若比丘希望：'愿我超越一切识无边处，'无所有'，证得无所有处而住'，应当善加作意此入出息念定。


‘‘Tasmātiha , bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja vihareyya’nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja vihareyya’nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.

‘‘Evaṃ bhāvite kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhimhi evaṃ bahulīkate, sukhaṃ ce vedanaṃ vedayati, sā ‘aniccā’ti pajānāti, ‘anajjhositā’ti pajānāti, ‘anabhinanditā’ti pajānāti; dukkhaṃ ce vedanaṃ vedayati, ‘sā aniccā’ti pajānāti, ‘anajjhositā’ti pajānāti, ‘anabhinanditā’ti pajānāti; adukkhamasukhaṃ ce vedanaṃ vedayati, ‘sā aniccā’ti pajānāti, ‘anajjhositā’ti pajānāti, ‘anabhinanditā’ti pajānāti’’.

‘‘Sukhaṃ [so sukhaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.) ma. ni. 3.364 aṭṭhakathāṭīkā oloketabbā] ce vedanaṃ vedayati, visaṃyutto naṃ vedayati; dukkhaṃ ce vedanaṃ vedayati, visaṃyutto naṃ vedayati; adukkhamasukhaṃ ce vedanaṃ vedayati, visaṃyutto naṃ vedayati. So kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vedayamāno ‘kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vedayāmī’ti pajānāti, jīvitapariyantikaṃ vedanaṃ vedayamāno ‘jīvitapariyantikaṃ vedanaṃ vedayāmī’ti pajānāti, ‘kāyassa bhedā uddhaṃ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissantī’ti pajānāti’’.

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, telañca paṭicca, vaṭṭiñca paṭicca telappadīpo jhāyeyya, tasseva telassa ca vaṭṭiyā ca pariyādānā anāhāro nibbāyeyya; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vedayamāno ‘kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vedayāmī’ti pajānāti, jīvitapariyantikaṃ vedanaṃ vedayamāno ‘jīvitapariyantikaṃ vedanaṃ vedayāmī’ti pajānāti, ‘kāyassa bhedā uddhaṃ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissantī’ti pajānātī’’ti. Aṭṭhamaṃ.

9. Vesālīsuttaṃ



"因此，诸比丘，若比丘希望：'愿我超越一切无所有处，证得非想非非想处而住'，应当善加作意此入出息念定。
因此，诸比丘，若比丘希望：'愿我超越一切非想非非想处，证得想受灭尽定而住'，应当善加作意此入出息念定。
诸比丘，如是修习、多修入出息念定时，若感受乐受，了知它是'无常的'，了知它是'不执著的'，了知它是'不欢喜的'；若感受苦受，了知它是'无常的'，了知它是'不执著的'，了知它是'不欢喜的'；若感受不苦不乐受，了知它是'无常的'，了知它是'不执著的'，了知它是'不欢喜的'。
若感受乐受，他不执著地感受；若感受苦受，他不执著地感受；若感受不苦不乐受，他不执著地感受。他感受身体最后的感受时，了知'我感受身体最后的感受'；他感受生命最后的感受时，了知'我感受生命最后的感受'；他了知'身坏命终后，此处一切感受不再欢喜，将变冷'。
诸比丘，譬如油灯依靠油和灯芯而燃烧，当油和灯芯耗尽时，因无燃料而熄灭。同样地，诸比丘，比丘感受身体最后的感受时，了知'我感受身体最后的感受'；他感受生命最后的感受时，了知'我感受生命最后的感受'；他了知'身坏命终后，此处一切感受不再欢喜，将变冷'。"第八。
9. 毗舍离经

985. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhūnaṃ anekapariyāyena asubhakathaṃ katheti, asubhāya vaṇṇaṃ bhāsati, asubhabhāvanāya vaṇṇaṃ bhāsati.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘icchāmahaṃ, bhikkhave, aḍḍhamāsaṃ paṭisallīyituṃ. Nāmhi kenaci upasaṅkamitabbo, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakenā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā nāssudha koci bhagavantaṃ upasaṅkamati, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena.

Atha kho te bhikkhū – ‘‘bhagavā anekapariyāyena asubhakathaṃ katheti, asubhāya vaṇṇaṃ bhāsati , asubhabhāvanāya vaṇṇaṃ bhāsatī’’ti anekākāravokāraṃ asubhabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti. Te iminā kāyena aṭṭīyamānā [aṭṭiyamānā (sī. syā. kaṃ. pī. ka.)] harāyamānā jigucchamānā satthahārakaṃ pariyesanti. Dasapi bhikkhū ekāhena satthaṃ āharanti, vīsampi…pe… tiṃsampi bhikkhū ekāhena satthaṃ āharanti.

Atha kho bhagavā tassa aḍḍhamāsassa accayena paṭisallānā vuṭṭhito āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘kiṃ nu kho, ānanda, tanubhūto viya bhikkhusaṅgho’’ti? ‘‘Tathā hi pana, bhante, ‘bhagavā bhikkhūnaṃ anekapariyāyena asubhakathaṃ katheti, asubhāya vaṇṇaṃ bhāsati , asubhabhāvanāya vaṇṇaṃ bhāsatī’ti anekākāravokāraṃ asubhabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti. Te iminā kāyena aṭṭīyamānā harāyamānā jigucchamānā satthahārakaṃ pariyesanti. Dasapi bhikkhū ekāhena satthaṃ āharanti, vīsampi bhikkhū… tiṃsampi bhikkhū ekāhena satthaṃ āharanti. Sādhu, bhante, bhagavā aññaṃ pariyāyaṃ ācikkhatu yathāyaṃ bhikkhusaṅgho aññāya saṇṭhaheyyā’’ti.

‘‘Tenahānanda, yāvatikā bhikkhū vesāliṃ upanissāya viharanti te sabbe upaṭṭhānasālāyaṃ sannipātehī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā yāvatikā bhikkhū vesāliṃ upanissāya viharanti te sabbe upaṭṭhānasālāyaṃ sannipātetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘sannipatito [sannipātito (sī.)], bhante, bhikkhusaṅgho. Yassa dāni, bhante, bhagavā kālaṃ maññatī’’ti.

Atha kho bhagavā yena upaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘ayampi kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi bhāvito bahulīkato santo ceva paṇīto ca asecanako ca sukho ca vihāro uppannuppanne ca pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti’’.

‘‘Seyyathāpi , bhikkhave, gimhānaṃ pacchime māse ūhataṃ rajojallaṃ, tamenaṃ mahāakālamegho ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti; evameva kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi bhāvito bahulīkato santo ceva paṇīto ca asecanako ca sukho ca vihāro uppannuppanne ca pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti. Kathaṃ bhāvito ca, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi kathaṃ bahulīkato santo ceva paṇīto ca asecanako ca sukho ca vihāro uppannuppanne ca pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti?

‘‘Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati…pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṃ bhāvito kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi evaṃ bahulīkato santo ceva paṇīto ca asecanako ca sukho ca vihāro uppannuppanne ca pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasametī’’ti. Navamaṃ.

10. Kimilasuttaṃ



9. 毗舍离经
如是我闻：一时，世尊住在毗舍离（现今印度比哈尔邦）大林重阁讲堂。那时，世尊以种种方式向比丘们讲说不净观，赞叹不净，赞叹修习不净观。
于是，世尊告诉比丘们："诸比丘，我想独处半个月。除了一位送食的人外，任何人都不要来见我。""是的，世尊。"那些比丘回答世尊后，除了一位送食的人外，没有人去见世尊。
那些比丘想："世尊以种种方式讲说不净观，赞叹不净，赞叹修习不净观"，于是他们以种种方式致力于修习不净观。他们厌恶、羞耻、厌弃这个身体，寻求自杀的方法。一天之内，十位比丘自杀，二十位……三十位比丘自杀。
半个月过后，世尊从独处中出来，对尊者阿难说："阿难，为什么比丘僧团似乎减少了？""世尊，因为'世尊以种种方式向比丘们讲说不净观，赞叹不净，赞叹修习不净观'，所以他们以种种方式致力于修习不净观。他们厌恶、羞耻、厌弃这个身体，寻求自杀的方法。一天之内，十位比丘自杀，二十位……三十位比丘自杀。世尊，请说示另一种方法，使比丘僧团能获得智慧。"
"那么，阿难，召集所有住在毗舍离附近的比丘到集会堂来。""是的，世尊。"尊者阿难回答世尊后，召集所有住在毗舍离附近的比丘到集会堂，然后去见世尊，说："世尊，比丘僧团已经集合。请世尊自行决定时间。"
于是，世尊来到集会堂，坐在准备好的座位上。坐下后，世尊对比丘们说："诸比丘，这入出息念定，若修习、多修，能成为寂静、殊胜、纯净、安乐的住处，能立即消除、平息已生起的恶不善法。
诸比丘，就像在夏季最后一个月，扬起的尘土被大雨云立即消除、平息。同样地，诸比丘，入出息念定，若修习、多修，能成为寂静、殊胜、纯净、安乐的住处，能立即消除、平息已生起的恶不善法。诸比丘，如何修习、多修入出息念定，能成为寂静、殊胜、纯净、安乐的住处，能立即消除、平息已生起的恶不善法？
在此，诸比丘，比丘或往林野，或往树下，或往空闲处，结跏趺坐，端正其身，正念现前。他正念而入息，正念而出息……乃至……他学'我将观舍离而入息'，他学'我将观舍离而出息'。诸比丘，如是修习、多修入出息念定，能成为寂静、殊胜、纯净、安乐的住处，能立即消除、平息已生起的恶不善法。"第九。
10. 金弥罗经

986. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā kimilāyaṃ [kimbilāyaṃ (sī. pī.)] viharati veḷuvane. Tatra kho bhagavā āyasmantaṃ kimilaṃ āmantesi – ‘‘kathaṃ bhāvito nu kho, kimila, ānāpānassatisamādhi kathaṃ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso’’ti?

Evaṃ vutte āyasmā kimilo tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho bhagavā…pe… tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ kimilaṃ āmantesi – ‘‘kathaṃ bhāvito nu kho, kimila, ānāpānassatisamādhi kathaṃ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso’’ti? Tatiyampi kho āyasmā kimilo tuṇhī ahosi.

Evaṃ vutte āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘etassa, bhagavā, kālo; etassa, sugata, kālo! Yaṃ bhagavā ānāpānassatisamādhiṃ bhāseyya . Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī’’ti.

‘‘Tenahānanda, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi; bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca – ‘‘kathaṃ bhāvito ca, ānanda, ānāpānassatisamādhi kathaṃ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso? Idhānanda, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati…pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṃ bhāvito kho, ānanda, ānāpānassatisamādhi evaṃ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso’’.

‘‘Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu dīghaṃ vā assasanto ‘dīghaṃ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto ‘dīghaṃ passasāmī’ti pajānāti; rassaṃ vā assasanto ‘rassaṃ assasāmī’ti pajānāti, rassaṃ vā passasanto ‘rassaṃ passasāmī’ti pajānāti; ‘sabbakāyappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sabbakāyappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati – kāye kāyānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Taṃ kissa hetu? Kāyaññatarāhaṃ, ānanda, etaṃ vadāmi yadidaṃ – assāsapassāsaṃ. Tasmātihānanda, kāye kāyānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

‘‘Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu ‘pītippaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘pītippaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘sukhappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sukhappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘cittasaṅkhārappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘cittasaṅkhārappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati – vedanāsu vedanānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Taṃ kissa hetu? Vedanāññatarāhaṃ, ānanda, etaṃ vadāmi, yadidaṃ – assāsapassāsānaṃ [assāsapassāsaṃ (pī. ka.) ma. ni. 

986. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā kimilāyaṃ [kimbilāyaṃ (sī. pī.)] viharati veḷuvane. Tatra kho bhagavā āyasmantaṃ kimilaṃ āmantesi – ‘‘kathaṃ bhāvito nu kho, kimila, ānāpānassatisamādhi kathaṃ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso’’ti?

Evaṃ vutte āyasmā kimilo tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho bhagavā…pe… tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ kimilaṃ āmantesi – ‘‘kathaṃ bhāvito nu kho, kimila, ānāpānassatisamādhi kathaṃ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso’’ti? Tatiyampi kho āyasmā kimilo tuṇhī ahosi.

Evaṃ vutte āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘etassa, bhagavā, kālo; etassa, sugata, kālo! Yaṃ bhagavā ānāpānassatisamādhiṃ bhāseyya . Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī’’ti.

‘‘Tenahānanda, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi; bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca – ‘‘kathaṃ bhāvito ca, ānanda, ānāpānassatisamādhi kathaṃ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso? Idhānanda, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati…pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṃ bhāvito kho, ānanda, ānāpānassatisamādhi evaṃ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso’’.

‘‘Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu dīghaṃ vā assasanto ‘dīghaṃ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto ‘dīghaṃ passasāmī’ti pajānāti; rassaṃ vā assasanto ‘rassaṃ assasāmī’ti pajānāti, rassaṃ vā passasanto ‘rassaṃ passasāmī’ti pajānāti; ‘sabbakāyappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sabbakāyappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati – kāye kāyānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Taṃ kissa hetu? Kāyaññatarāhaṃ, ānanda, etaṃ vadāmi yadidaṃ – assāsapassāsaṃ. Tasmātihānanda, kāye kāyānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

‘‘Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu ‘pītippaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘pītippaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘sukhappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sukhappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘cittasaṅkhārappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘cittasaṅkhārappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati – vedanāsu vedanānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Taṃ kissa hetu? Vedanāññatarāhaṃ, ānanda, etaṃ vadāmi, yadidaṃ – assāsapassāsānaṃ [assāsapassāsaṃ (pī. ka.) ma. ni. 


#### 注意此处是断点重试开始位置，可能需要清理此位置之前的一次翻译 ####
这是我听到的：
986. 有一次，世尊住在吉米拉（Kimilā）的竹林中。在那里，世尊对尊者吉米拉说："吉米拉啊，如何修习入出息念定，如何多修习能得大果、大利益呢？"
当这样说时，尊者吉米拉保持沉默。世尊第二次...乃至...第三次对尊者吉米拉说："吉米拉啊，如何修习入出息念定，如何多修习能得大果、大利益呢？"第三次尊者吉米拉仍保持沉默。
这时，尊者阿难对世尊说："世尊，现在是时候了；善逝，现在是时候了！请世尊开示入出息念定。听了世尊的开示，比丘们会记住的。"
"那么阿难，你听着，好好作意，我要说了。""是的，尊者。"尊者阿难回答世尊。世尊如此说道：
"阿难啊，如何修习入出息念定，如何多修习能得大果、大利益呢？在这里，阿难，比丘到林中，或树下，或空闲处，结跏趺坐，端正身体，正念现前。他正念地吸气，正念地呼气...乃至...他学习'观察舍离而吸气'，他学习'观察舍离而呼气'。阿难，这样修习、这样多修习入出息念定，能得大果、大利益。"
"阿难，当比丘长吸气时，了知'我在长吸气'；长呼气时，了知'我在长呼气'；短吸气时，了知'我在短吸气'；短呼气时，了知'我在短呼气'；他学习'觉知全身而吸气'，他学习'觉知全身而呼气'；他学习'平静身行而吸气'，他学习'平静身行而呼气'——阿难，此时比丘住于身随观身，热诚、正知、正念，远离世间贪忧。为什么呢？阿难，我说这是身的一种，也就是入息出息。因此，阿难，此时比丘住于身随观身，热诚、正知、正念，远离世间贪忧。
"阿难，当比丘学习'觉知喜而吸气'，学习'觉知喜而呼气'；学习'觉知乐而吸气'，学习'觉知乐而呼气'；学习'觉知心行而吸气'，学习'觉知心行而呼气'；学习'平静心行而吸气'，学习'平静心行而呼气'——阿难，此时比丘住于受随观受，热诚、正知、正念，远离世间贪忧。为什么呢？阿难，我说这是受的一种，也就是专注于入息出息。

3.145] sādhukaṃ manasikāraṃ. Tasmātihānanda, vedanāsu vedanānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

‘‘Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu ‘cittappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘cittappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; abhippamodayaṃ cittaṃ…pe… samādahaṃ cittaṃ…pe… ‘vimocayaṃ cittaṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘vimocayaṃ cittaṃ passasissāmī’ti sikkhati – citte cittānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Taṃ kissa hetu? Nāhaṃ, ānanda, muṭṭhassatissa asampajānassa ānāpānassatisamādhibhāvanaṃ vadāmi. Tasmātihānanda, citte cittānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

‘‘Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu ‘aniccānupassī assasissāmī’ti sikkhati…pe… virāgānupassī…pe… nirodhānupassī…pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati – dhammesu dhammānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. So yaṃ taṃ hoti abhijjhādomanassānaṃ pahānaṃ taṃ paññāya disvā sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti. Tasmātihānanda, dhammesu dhammānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

‘‘Seyyathāpi , ānanda, catumahāpathe [cātummahāpathe (sī. syā. kaṃ.)] mahāpaṃsupuñjo. Puratthimāya cepi disāyaṃ āgaccheyya sakaṭaṃ vā ratho vā, upahanateva taṃ paṃsupuñjaṃ; pacchimāya cepi disāya āgaccheyya…pe… uttarāya cepi disāya…pe… dakkhiṇāya cepi disāya āgaccheyya sakaṭaṃ vā ratho vā, upahanateva taṃ paṃsupuñjaṃ. Evameva kho, ānanda, bhikkhu kāye kāyānupassī viharantopi upahanateva pāpake akusale dhamme; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharantopi upahanateva pāpake akusale dhamme’’ti. Dasamaṃ.

Ekadhammavaggo paṭhamo.

Tassuddānaṃ –

Ekadhammo ca bojjhaṅgo, suddhikañca duve phalā;

Ariṭṭho kappino dīpo, vesālī kimilena cāti.

2. Dutiyavaggo

1. Icchānaṅgalasuttaṃ



3.145] 善加作意。因此，阿难，此时比丘住于受随观受，热诚、正知、正念，远离世间贪忧。
"阿难，当比丘学习'觉知心而吸气'，学习'觉知心而呼气'；令心欢悦...乃至...令心专注...乃至...学习'解脱心而吸气'，学习'解脱心而呼气'——阿难，此时比丘住于心随观心，热诚、正知、正念，远离世间贪忧。为什么呢？阿难，我不说对于失念、不正知的人能修习入出息念定。因此，阿难，此时比丘住于心随观心，热诚、正知、正念，远离世间贪忧。
"阿难，当比丘学习'观无常而吸气'...乃至...观离贪...乃至...观灭...乃至...学习'观舍离而吸气'，学习'观舍离而呼气'——阿难，此时比丘住于法随观法，热诚、正知、正念，远离世间贪忧。他以智慧看见贪忧的断除，善加旁观。因此，阿难，此时比丘住于法随观法，热诚、正知、正念，远离世间贪忧。
"阿难，就像在四衢大道上有一大堆尘土。如果从东方来了一辆车或马车，就会压碾那堆尘土；如果从西方来...乃至...如果从北方来...乃至...如果从南方来了一辆车或马车，也会压碾那堆尘土。同样地，阿难，比丘住于身随观身时也会压碾恶不善法；住于受...乃至...心...乃至...住于法随观法时也会压碾恶不善法。"
第十经。
第一品 一法品完。
其摘要：
一法与觉支，清净和两果，
阿利吒、迦宾那、灯、毗舍离和吉米拉。
第二品
1. 一奢能伽罗经

987. Ekaṃ samayaṃ bhagavā icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘icchāmahaṃ, bhikkhave, temāsaṃ paṭisallīyituṃ. Nāmhi kenaci upasaṅkamitabbo, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakenā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā nāssudha koci bhagavantaṃ upasaṅkamati, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena.

Atha kho bhagavā tassa temāsassa accayena paṭisallānā vuṭṭhito bhikkhū āmantesi – ‘‘sace kho, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ – ‘katamenāvuso, vihārena samaṇo gotamo vassāvāsaṃ bahulaṃ vihāsī’ti, evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha – ‘ānāpānassatisamādhinā kho, āvuso, bhagavā vassāvāsaṃ bahulaṃ vihāsī’ti. Idhāhaṃ, bhikkhave, sato assasāmi, sato passasāmi. Dīghaṃ assasanto ‘dīghaṃ assasāmī’ti pajānāmi, dīghaṃ passasanto ‘dīghaṃ passasāmī’ti pajānāmi; rassaṃ assasanto ‘rassaṃ assasāmī’ti pajānāmi, rassaṃ passasanto ‘rassaṃ passasāmī’ti pajānāmi; ‘sabbakāyappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti pajānāmi…pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti pajānāmi, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti pajānāmi’’.

‘‘Yañhi taṃ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya – ‘ariyavihāro’ itipi, ‘brahmavihāro’ itipi, ‘tathāgatavihāro’ itipi. Ānāpānassatisamādhiṃ sammā vadamāno vadeyya – ‘ariyavihāro’ itipi, ‘brahmavihāro’ itipi, ‘tathāgatavihāro’ itipi. Ye te, bhikkhave, bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṃ yogakkhemaṃ patthayamānā viharanti tesaṃ ānāpānassatisamādhi bhāvito bahulīkato āsavānaṃ khayāya saṃvattati. Ye ca kho te, bhikkhave, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṃyojanā sammadaññā vimuttā tesaṃ ānāpānassatisamādhi bhāvito bahulīkato diṭṭhadhammasukhavihārāya ceva saṃvattati satisampajaññāya ca.

‘‘Yañhi taṃ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya – ‘ariyavihāro’ itipi, ‘brahmavihāro’ itipi, ‘tathāgatavihāro’ itipi. Ānāpānassatisamādhiṃ sammā vadamāno vadeyya – ‘ariyavihāro’ itipi, ‘brahmavihāro’ itipi, ‘tathāgatavihāro’ itipī’’ti. Paṭhamaṃ.

2. Kaṅkheyyasuttaṃ



987. 有一次，世尊住在一奢能伽罗的一奢能伽罗林中。在那里，世尊对比丘们说："比丘们，我想独居三个月。除了一位送食的人外，谁都不要来见我。""是的，尊者。"那些比丘回答世尊后，除了一位送食的人外，没有人去见世尊。
然后，世尊在三个月独居结束后，召集比丘们说："比丘们，如果其他外道游方者这样问你们：'朋友们，沙门乔达摩在雨安居期间多住于哪种住处？'被这样问到时，比丘们，你们应该这样回答那些外道游方者：'朋友们，世尊在雨安居期间多住于入出息念定。'在这里，比丘们，我正念地吸气，正念地呼气。长吸气时，我了知'我在长吸气'；长呼气时，我了知'我在长呼气'；短吸气时，我了知'我在短吸气'；短呼气时，我了知'我在短呼气'；我了知'我将觉知全身而吸气'...乃至...我了知'我将观察舍离而吸气'，我了知'我将观察舍离而呼气'。"
"比丘们，如果正确地说，可以说这是'圣者住处'，也可以说是'梵住'，也可以说是'如来住处'。正确地说入出息念定，可以说是'圣者住处'，也可以说是'梵住'，也可以说是'如来住处'。比丘们，对于那些还在学习、心未达到、渴望无上安稳的比丘们来说，修习多修入出息念定能导向漏尽。比丘们，对于那些已是阿罗汉、漏已尽、所作已办、卸下重担、达到自己的目标、彻底断除有结、正智解脱的比丘们来说，修习多修入出息念定能导向现法乐住以及正念正知。
"比丘们，如果正确地说，可以说这是'圣者住处'，也可以说是'梵住'，也可以说是'如来住处'。正确地说入出息念定，可以说是'圣者住处'，也可以说是'梵住'，也可以说是'如来住处'。"
第一经。
2. 疑惑经

988. Ekaṃ samayaṃ āyasmā lomasakaṃbhiyo [lomasavaṅgiso (sī. pī.)] sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Atha kho mahānāmo sakko yenāyasmā lomasakaṃbhiyo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ lomasakaṃbhiyaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho mahānāmo sakko āyasmantaṃ lomasakaṃbhiyaṃ etadavoca – ‘‘so eva nu kho, bhante, sekho vihāro so tathāgatavihāro, udāhu aññova [añño (syā. kaṃ. pī. ka.)] sekho vihāro añño tathāgatavihāro’’ti?

‘‘Na kho, āvuso mahānāma, sveva sekho vihāro, so tathāgatavihāro. Añño kho, āvuso mahānāma, sekho vihāro, añño tathāgatavihāro. Ye te, āvuso mahānāma, bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṃ yogakkhemaṃ patthayamānā viharanti, te pañca nīvaraṇe pahāya viharanti. Katame pañca? Kāmacchandanīvaraṇaṃ pahāya viharanti, byāpādanīvaraṇaṃ…pe… thinamiddhanīvaraṇaṃ…pe… uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ…pe… vicikicchānīvaraṇaṃ pahāya viharanti.

‘‘Yepi te, āvuso mahānāma, bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṃ yogakkhemaṃ patthayamānā viharanti, te ime pañca nīvaraṇe pahāya viharanti.

‘‘Ye ca kho te, āvuso mahānāma, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṃyojanā sammadaññā vimuttā, tesaṃ pañca nīvaraṇā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā [anabhāvakatā (sī. pī.)] āyatiṃ anuppādadhammā. Katame pañca? Kāmacchandanīvaraṇaṃ pahīnaṃ ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvaṃkataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ; byāpādanīvaraṇaṃ pahīnaṃ…pe… thinamiddhanīvaraṇaṃ…pe… uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ…pe… vicikicchānīvaraṇaṃ pahīnaṃ ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvaṃkataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ.

‘‘Ye te, āvuso mahānāma, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṃyojanā sammadaññā vimuttā, tesaṃ ime pañca nīvaraṇā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā. Tadamināpetaṃ, āvuso mahānāma, pariyāyena veditabbaṃ yathā – aññova sekho vihāro, añño tathāgatavihāro.

‘‘Ekamidaṃ, āvuso mahānāma, samayaṃ bhagavā icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. Tatra kho, āvuso mahānāma, bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘icchāmahaṃ, bhikkhave, temāsaṃ paṭisallīyituṃ. Nāmhi kenaci upasaṅkamitabbo, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakenā’ti. ‘Evaṃ, bhante’ti kho, āvuso mahānāma, te bhikkhū bhagavato paṭissutvā nāssudha koci bhagavantaṃ upasaṅkamati, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena.

‘‘Atha kho, āvuso, bhagavā tassa temāsassa accayena paṭisallānā vuṭṭhito bhikkhū āmantesi – ‘sace kho, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ – katamenāvuso, vihārena samaṇo gotamo vassāvāsaṃ bahulaṃ vihāsīti, evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha – ānāpānassatisamādhinā kho, āvuso, bhagavā vassāvāsaṃ bahulaṃ vihāsīti. Idhāhaṃ, bhikkhave , sato assasāmi, sato passasāmi. Dīghaṃ assasanto dīghaṃ assasāmīti pajānāmi, dīghaṃ passasanto dīghaṃ passasāmīti pajānāmi…pe… paṭinissaggānupassī assasissāmīti pajānāmi, paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti pajānāmi’’.

‘‘Yañhi taṃ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya – ariyavihāro itipi, brahmavihāro itipi, tathāgatavihāro itipi. Ānāpānassatisamādhiṃ sammā vadamāno vadeyya – ariyavihāro itipi, brahmavihāro itipi, tathāgatavihāro itipi.

‘‘Ye te, bhikkhave, bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṃ yogakkhemaṃ patthayamānā viharanti, tesaṃ ānāpānassatisamādhi bhāvito bahulīkato āsavānaṃ khayāya saṃvattati.

‘‘Ye ca kho te, bhikkhave, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṃyojanā sammadaññā vimuttā, tesaṃ ānāpānassatisamādhi bhāvito bahulīkato diṭṭheva dhamme sukhavihārāya ceva saṃvattati satisampajaññāya ca.


988. 有一次，尊者罗摩萨康比耶住在释迦族的迦毗罗卫城尼拘律园。这时，释迦族的摩诃男来到尊者罗摩萨康比耶那里，礼敬尊者罗摩萨康比耶后，坐在一旁。坐在一旁的释迦族摩诃男对尊者罗摩萨康比耶说："尊者，学人的住处和如来的住处是一样的吗？还是学人的住处和如来的住处是不同的？"
"朋友摩诃男，学人的住处和如来的住处不是一样的。朋友摩诃男，学人的住处和如来的住处是不同的。朋友摩诃男，那些还在学习、心未达到、渴望无上安稳的比丘们，他们是断除五盖而住。哪五种？他们断除欲贪盖而住，断除嗔恚盖...乃至...断除昏沉睡眠盖...乃至...断除掉举恶作盖...乃至...断除疑盖而住。
"朋友摩诃男，那些还在学习、心未达到、渴望无上安稳的比丘们，他们是断除这五盖而住。
"朋友摩诃男，那些已是阿罗汉、漏已尽、所作已办、卸下重担、达到自己的目标、彻底断除有结、正智解脱的比丘们，他们的五盖已断除、根除、如截断多罗树头、成为非有、未来不再生起。哪五种？欲贪盖已断除、根除、如截断多罗树头、成为非有、未来不再生起；嗔恚盖已断除...乃至...昏沉睡眠盖...乃至...掉举恶作盖...乃至...疑盖已断除、根除、如截断多罗树头、成为非有、未来不再生起。
"朋友摩诃男，那些已是阿罗汉、漏已尽、所作已办、卸下重担、达到自己的目标、彻底断除有结、正智解脱的比丘们，他们的这五盖已断除、根除、如截断多罗树头、成为非有、未来不再生起。朋友摩诃男，由此也可以知道，学人的住处和如来的住处是不同的。
"朋友摩诃男，有一次世尊住在一奢能伽罗的一奢能伽罗林中。在那里，朋友摩诃男，世尊对比丘们说：'比丘们，我想独居三个月。除了一位送食的人外，谁都不要来见我。''是的，尊者。'朋友摩诃男，那些比丘回答世尊后，除了一位送食的人外，没有人去见世尊。
"然后，朋友，世尊在三个月独居结束后，召集比丘们说：'比丘们，如果其他外道游方者这样问你们：朋友们，沙门乔达摩在雨安居期间多住于哪种住处？被这样问到时，比丘们，你们应该这样回答那些外道游方者：朋友们，世尊在雨安居期间多住于入出息念定。在这里，比丘们，我正念地吸气，正念地呼气。长吸气时，我了知"我在长吸气"；长呼气时，我了知"我在长呼气"...乃至...我了知"我将观察舍离而吸气"，我了知"我将观察舍离而呼气"。'
"比丘们，如果正确地说，可以说这是'圣者住处'，也可以说是'梵住'，也可以说是'如来住处'。正确地说入出息念定，可以说是'圣者住处'，也可以说是'梵住'，也可以说是'如来住处'。
"比丘们，对于那些还在学习、心未达到、渴望无上安稳的比丘们来说，修习多修入出息念定能导向漏尽。
"比丘们，对于那些已是阿罗汉、漏已尽、所作已办、卸下重担、达到自己的目标、彻底断除有结、正智解脱的比丘们来说，修习多修入出息念定能导向现法乐住以及正念正知。


‘‘Yañhi taṃ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya – ariyavihāro itipi, brahmavihāro itipi, tathāgatavihāro itipi. Ānāpānassatisamādhiṃ sammā vadamāno vadeyya – ariyavihāro itipi, brahmavihāro itipi, tathāgatavihāro itipī’’ti. ‘‘Iminā kho etaṃ, āvuso mahānāma, pariyāyena veditabbaṃ, yathā – aññova sekho vihāro, añño tathāgatavihāro’’ti. Dutiyaṃ.

3. Paṭhamaānandasuttaṃ



"比丘们，如果正确地说，可以说这是'圣者住处'，也可以说是'梵住'，也可以说是'如来住处'。正确地说入出息念定，可以说是'圣者住处'，也可以说是'梵住'，也可以说是'如来住处'。""朋友摩诃男，由此可知，学人的住处和如来的住处是不同的。"
第二经。
3. 第一阿难经
provided by EasyChat

989. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami ; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘atthi nu kho, bhante , ekadhammo [eko dhammo (sī.)] bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrentī’’ti?

‘‘Atthi kho, ānanda, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrentī’’ti.

‘‘Katamo pana, bhante, ekadhammo [eko dhammo (sī.)] bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrentī’’ti? ‘‘Ānāpānassatisamādhi kho, ānanda, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti, cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrenti’’.

‘‘Kathaṃ bhāvito, ānanda, ānāpānassatisamādhi kathaṃ bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti? Idhānanda, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati. Dīghaṃ vā assasanto ‘dīghaṃ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto ‘dīghaṃ passasāmī’ti pajānāti…pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati’’. ‘‘Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu dīghaṃ vā assasanto ‘dīghaṃ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto ‘dīghaṃ passasāmī’ti pajānāti; rassaṃ vā…pe… ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati – kāye kāyānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Taṃ kissa hetu? Kāyaññatarāhaṃ, ānanda, etaṃ vadāmi, yadidaṃ – assāsapassāsaṃ . Tasmātihānanda, kāye kāyānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ’’.

‘‘Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu ‘pītippaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati …pe… sukhappaṭisaṃvedī…pe… cittasaṅkhārappaṭisaṃvedī…pe… ‘passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati – vedanāsu vedanānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Taṃ kissa hetu? Vedanāññatarāhaṃ, ānanda, etaṃ vadāmi, yadidaṃ – assāsapassāsānaṃ sādhukaṃ manasikāraṃ. Tasmātihānanda, vedanāsu vedanānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

‘‘Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu ‘cittappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘cittappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; abhippamodayaṃ cittaṃ…pe… samādahaṃ cittaṃ…pe… ‘vimocayaṃ cittaṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘vimocayaṃ cittaṃ passasissāmī’ti sikkhati – citte cittānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Taṃ kissa hetu? Nāhaṃ, ānanda, muṭṭhassatissa asampajānassa ānāpānassatisamādhibhāvanaṃ vadāmi. Tasmātihānanda, citte cittānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.


989. 舍卫城因缘。这时,尊者阿难来到世尊那里,礼敬世尊后,坐在一旁。坐在一旁的尊者阿难对世尊说:"尊者,是否有一法修习多修能圆满四法,四法修习多修能圆满七法,七法修习多修能圆满两法?"
"阿难,确实有一法修习多修能圆满四法,四法修习多修能圆满七法,七法修习多修能圆满两法。"
"尊者,什么是一法修习多修能圆满四法,四法修习多修能圆满七法,七法修习多修能圆满两法?"
"阿难,入出息念定是一法修习多修能圆满四念处,四念处修习多修能圆满七觉支,七觉支修习多修能圆满明与解脱。"
"阿难,如何修习入出息念定,如何多修能圆满四念处?在这里,阿难,比丘到林中,或树下,或空闲处,结跏趺坐,端正身体,正念现前。他正念地吸气,正念地呼气。长吸气时,了知'我在长吸气';长呼气时,了知'我在长呼气'...乃至...他学习'观察舍离而吸气',他学习'观察舍离而呼气'。"
"阿难,当比丘长吸气时,了知'我在长吸气';长呼气时,了知'我在长呼气';短...乃至...他学习'平静身行而吸气',他学习'平静身行而呼气'——阿难,此时比丘住于身随观身,热诚、正知、正念,远离世间贪忧。为什么呢?阿难,我说这是身的一种,也就是入息出息。因此,阿难,此时比丘住于身随观身,热诚、正知、正念,远离世间贪忧。"
"阿难,当比丘学习'觉知喜而吸气'...乃至...觉知乐...乃至...觉知心行...乃至...学习'平静心行而吸气',学习'平静心行而呼气'——阿难,此时比丘住于受随观受,热诚、正知、正念,远离世间贪忧。为什么呢?阿难,我说这是受的一种,也就是专注于入息出息。因此,阿难,此时比丘住于受随观受,热诚、正知、正念,远离世间贪忧。"
"阿难,当比丘学习'觉知心而吸气',学习'觉知心而呼气';令心欢悦...乃至...令心专注...乃至...学习'解脱心而吸气',学习'解脱心而呼气'——阿难,此时比丘住于心随观心,热诚、正知、正念,远离世间贪忧。为什么呢?阿难,我不说对于失念、不正知的人能修习入出息念定。因此,阿难,此时比丘住于心随观心,热诚、正知、正念,远离世间贪忧。"


‘‘Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu aniccānupassī…pe… virāgānupassī…pe… nirodhānupassī…pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati – dhammesu dhammānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. So yaṃ taṃ hoti abhijjhādomanassānaṃ pahānaṃ taṃ paññāya disvā sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti. Tasmātihānanda, dhammesu dhammānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

‘‘Evaṃ bhāvito kho, ānanda, ānāpānassatisamādhi evaṃ bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti.

‘‘Kathaṃ bhāvitā cānanda, cattāro satipaṭṭhānā kathaṃ bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti? Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati – upaṭṭhitāssa [upaṭṭhitassati (pī. ka.)] tasmiṃ samaye bhikkhuno [tasmiṃ samaye ānanda bhikkhuno (pī. ka.), tasmiṃ samaye (ma. ni. 

"阿难,当比丘学习'观无常而吸气'...乃至...观离贪...乃至...观灭...乃至...学习'观舍离而吸气',学习'观舍离而呼气'——阿难,此时比丘住于法随观法,热诚、正知、正念,远离世间贪忧。他以智慧看见贪忧的断除,善加旁观。因此,阿难,此时比丘住于法随观法,热诚、正知、正念,远离世间贪忧。"
"阿难,这样修习、这样多修入出息念定,能圆满四念处。"
"阿难,如何修习四念处,如何多修能圆满七觉支?阿难,当比丘住于身随观身时——此时比丘的念
provided by EasyChat

3.149)] sati hoti asammuṭṭhā. Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhuno upaṭṭhitā sati hoti asammuṭṭhā – satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, satisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

‘‘So tathā sato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati pavicarati parivīmaṃsamāpajjati. Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu tathā sato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati pavicarati parivīmaṃsamāpajjati – dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, dhammavicayasambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

‘‘Tassa taṃ dhammaṃ paññāya pavicinato pavicarato parivīmaṃsamāpajjato āraddhaṃ hoti vīriyaṃ asallīnaṃ. Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhuno taṃ dhammaṃ paññāya pavicinato pavicarato parivīmaṃsamāpajjato āraddhaṃ hoti vīriyaṃ asallīnaṃ – vīriyasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, vīriyasambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, vīriyasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

‘‘Āraddhavīriyassa uppajjati pīti nirāmisā. Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhuno āraddhavīriyassa uppajjati pīti nirāmisā – pītisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, pītisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, pītisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

‘‘Pītimanassa kāyopi passambhati, cittampi passambhati. Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhuno pītimanassa kāyopi passambhati, cittampi passambhati – passaddhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, passaddhisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, passaddhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

‘‘Passaddhakāyassa sukhino cittaṃ samādhiyati. Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhuno passaddhakāyassa sukhino cittaṃ samādhiyati – samādhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, samādhisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, samādhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

‘‘So tathāsamāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti. Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu tathāsamāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti – upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, upekkhāsambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti , upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

‘‘Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati – upaṭṭhitāssa tasmiṃ samaye bhikkhuno sati hoti asammuṭṭhā. Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhuno upaṭṭhitā sati hoti asammuṭṭhā – satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, satisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati. (Yathā paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ, evaṃ vitthāretabbaṃ).

‘‘So tathāsamāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti. Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu tathāsamāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti – upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, upekkhāsambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Evaṃ bhāvitā kho, ānanda, cattāro satipaṭṭhānā evaṃ bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti.

‘‘Kathaṃ bhāvitā, ānanda, satta bojjhaṅgā kathaṃ bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrenti? Idhānanda, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti …pe… upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ bhāvitā kho, ānanda, satta bojjhaṅgā evaṃ bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrentī’’ti. Tatiyaṃ.

4. Dutiyaānandasuttaṃ



3.149] 建立,不忘失。阿难,当比丘的念建立,不忘失时——此时比丘的念觉支已生起,此时比丘修习念觉支,此时比丘的念觉支达到修习圆满。
"他如此住于正念,以智慧审察、思惟、深入观察那法。阿难,当比丘如此住于正念,以智慧审察、思惟、深入观察那法时——此时比丘的择法觉支已生起,此时比丘修习择法觉支,此时比丘的择法觉支达到修习圆满。
"当他以智慧审察、思惟、深入观察那法时,不退缩的精进生起。阿难,当比丘以智慧审察、思惟、深入观察那法,不退缩的精进生起时——此时比丘的精进觉支已生起,此时比丘修习精进觉支,此时比丘的精进觉支达到修习圆满。
"对于精进者,无染的喜生起。阿难,当比丘精进时,无染的喜生起——此时比丘的喜觉支已生起,此时比丘修习喜觉支,此时比丘的喜觉支达到修习圆满。
"喜悦者的身体平静,心也平静。阿难,当比丘喜悦,身体平静,心也平静时——此时比丘的轻安觉支已生起,此时比丘修习轻安觉支,此时比丘的轻安觉支达到修习圆满。
"身体平静、快乐者的心得定。阿难,当比丘身体平静、快乐,心得定时——此时比丘的定觉支已生起,此时比丘修习定觉支,此时比丘的定觉支达到修习圆满。
"他善加旁观如此得定的心。阿难,当比丘善加旁观如此得定的心时——此时比丘的舍觉支已生起,此时比丘修习舍觉支,此时比丘的舍觉支达到修习圆满。
"阿难,当比丘住于受...乃至...心...乃至...法随观法时——此时比丘的念建立,不忘失。阿难,当比丘的念建立,不忘失时——此时比丘的念觉支已生起,此时比丘修习念觉支,此时比丘的念觉支达到修习圆满。(应如第一念处详细说明)
"他善加旁观如此得定的心。阿难,当比丘善加旁观如此得定的心时——此时比丘的舍觉支已生起,此时比丘修习舍觉支,此时比丘的舍觉支达到修习圆满。阿难,这样修习、这样多修四念处,能圆满七觉支。
"阿难,如何修习七觉支,如何多修能圆满明与解脱?在这里,阿难,比丘修习依止远离、依止离贪、依止灭尽、趋向舍离的念觉支,修习...乃至...舍觉支。阿难,这样修习、这样多修七觉支,能圆满明与解脱。"
第三经。
4. 第二阿难经

990. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ ānandaṃ bhagavā etadavoca – ‘‘atthi nu kho, ānanda, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā, satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrentī’’ti. Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā…pe… ‘‘atthānanda, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrenti.

‘‘Katamo cānanda, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrenti? Ānāpānassatisamādhi, ānanda, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti, cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrentī’’ti. ‘‘Kathaṃ bhāvito cānanda, ānāpānassatisamādhi, kathaṃ bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti? Idhānanda, bhikkhu araññagato vā…pe… evaṃ bhāvitā kho, ānanda, satta bojjhaṅgā evaṃ bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrentī’’ti. Catutthaṃ.

5. Paṭhamabhikkhusuttaṃ

991. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘atthi nu kho, bhante, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrentī’’ti? ‘‘Atthi kho, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrentī’’ti.

‘‘Katamo pana, bhante, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrentī’’ti? ‘‘Ānāpānassatisamādhi kho, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti, cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrentī’’ti.

‘‘Kathaṃ bhāvito ca, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi kathaṃ bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā…pe… evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā evaṃ bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrentī’’ti. Pañcamaṃ.

6. Dutiyabhikkhusuttaṃ



990. 这时,尊者阿难来到世尊那里,礼敬世尊后,坐在一旁。世尊对坐在一旁的尊者阿难说:"阿难,是否有一法修习多修能圆满四法,四法修习多修能圆满七法,七法修习多修能圆满两法?""尊者,我们的法以世尊为根本...乃至..."阿难,确实有一法修习多修能圆满四法,四法修习多修能圆满七法,七法修习多修能圆满两法。"
"阿难,什么是一法修习多修能圆满四法,四法修习多修能圆满七法,七法修习多修能圆满两法?阿难,入出息念定是一法修习多修能圆满四念处,四念处修习多修能圆满七觉支,七觉支修习多修能圆满明与解脱。""阿难,如何修习入出息念定,如何多修能圆满四念处?在这里,阿难,比丘到林中...乃至...阿难,这样修习、这样多修七觉支,能圆满明与解脱。"
第四经。
5. 第一比丘经
991. 这时,众多比丘来到世尊那里,礼敬世尊后,坐在一旁。坐在一旁的那些比丘对世尊说:"尊者,是否有一法修习多修能圆满四法,四法修习多修能圆满七法,七法修习多修能圆满两法?""比丘们,确实有一法修习多修能圆满四法,四法修习多修能圆满七法,七法修习多修能圆满两法。"
"尊者,什么是一法修习多修能圆满四法,四法修习多修能圆满七法,七法修习多修能圆满两法?""比丘们,入出息念定是一法修习多修能圆满四念处,四念处修习多修能圆满七觉支,七觉支修习多修能圆满明与解脱。"
"比丘们,如何修习入出息念定,如何多修能圆满四念处?在这里,比丘们,比丘到林中...乃至...比丘们,这样修习、这样多修七觉支,能圆满明与解脱。"
第五经。
6. 第二比丘经

992. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho te bhikkhū bhagavā etadavoca – ‘‘atthi nu kho, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrentī’’ti? ‘‘Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā…pe… bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī’’ti. ‘‘Atthi, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrenti’’.

‘‘Katamo ca, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro dhamme paripūreti, cattāro dhammā bhāvitā bahulīkatā satta dhamme paripūrenti, satta dhammā bhāvitā bahulīkatā dve dhamme paripūrenti? Ānāpānassatisamādhi, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti, cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrentīti.

‘‘Kathaṃ bhāvito ca, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi kathaṃ bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati…pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati’’.

‘‘Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu dīghaṃ vā assasanto ‘dīghaṃ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto ‘dīghaṃ passasāmī’ti pajānāti, rassaṃ vā assasanto ‘rassaṃ assasāmī’ti pajānāti…pe… sabbakāyappaṭisaṃvedī…pe… ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati – kāye kāyānupassī, bhikkhave, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Taṃ kissa hetu? Kāyaññatarāhaṃ, bhikkhave, etaṃ vadāmi, yadidaṃ – assāsapassāsaṃ. Tasmātiha, bhikkhave, kāye kāyānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

‘‘Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu pītippaṭisaṃvedī…pe… sukhappaṭisaṃvedī…pe… cittasaṅkhārappaṭisaṃvedī…pe… ‘passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati – vedanāsu vedanānupassī, bhikkhave, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Taṃ kissa hetu? Vedanāññatarāhaṃ, bhikkhave, etaṃ vadāmi, yadidaṃ – assāsapassāsānaṃ sādhukaṃ manasikāraṃ. Tasmātiha , bhikkhave, vedanāsu vedanānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

‘‘Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu cittappaṭisaṃvedī…pe… abhippamodayaṃ cittaṃ…pe… ‘samādahaṃ cittaṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘samādahaṃ cittaṃ passasissāmī’ti sikkhati; ‘vimocayaṃ cittaṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘vimocayaṃ cittaṃ passasissāmī’ti sikkhati – citte cittānupassī, bhikkhave, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Taṃ kissa hetu? Nāhaṃ, bhikkhave, muṭṭhassatissa asampajānassa ānāpānassatisamādhibhāvanaṃ vadāmi. Tasmātiha, bhikkhave , citte cittānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.


992. 这时,众多比丘来到世尊那里,礼敬世尊后,坐在一旁。世尊对坐在一旁的那些比丘说:"比丘们,是否有一法修习多修能圆满四法,四法修习多修能圆满七法,七法修习多修能圆满两法?""尊者,我们的法以世尊为根本...乃至...听闻世尊后,比丘们将会记住。""比丘们,确实有一法修习多修能圆满四法,四法修习多修能圆满七法,七法修习多修能圆满两法。"
"比丘们,什么是一法修习多修能圆满四法,四法修习多修能圆满七法,七法修习多修能圆满两法?比丘们,入出息念定是一法修习多修能圆满四念处,四念处修习多修能圆满七觉支,七觉支修习多修能圆满明与解脱。"
"比丘们,如何修习入出息念定,如何多修能圆满四念处?在这里,比丘们,比丘到林中,或树下,或空闲处,结跏趺坐,端正身体,正念现前。他正念地吸气,正念地呼气...乃至...他学习'观察舍离而吸气',他学习'观察舍离而呼气'。"
"比丘们,当比丘长吸气时,了知'我在长吸气';长呼气时,了知'我在长呼气';短吸气时,了知'我在短吸气'...乃至...觉知全身...乃至...他学习'平静身行而吸气',他学习'平静身行而呼气'——比丘们,此时比丘住于身随观身,热诚、正知、正念,远离世间贪忧。为什么呢?比丘们,我说这是身的一种,也就是入息出息。因此,比丘们,此时比丘住于身随观身,热诚、正知、正念,远离世间贪忧。"
"比丘们,当比丘觉知喜...乃至...觉知乐...乃至...觉知心行...乃至...学习'平静心行而吸气',学习'平静心行而呼气'——比丘们,此时比丘住于受随观受,热诚、正知、正念,远离世间贪忧。为什么呢?比丘们,我说这是受的一种,也就是专注于入息出息。因此,比丘们,此时比丘住于受随观受,热诚、正知、正念,远离世间贪忧。"
"比丘们,当比丘觉知心...乃至...令心欢悦...乃至...学习'令心专注而吸气',学习'令心专注而呼气';学习'解脱心而吸气',学习'解脱心而呼气'——比丘们,此时比丘住于心随观心,热诚、正知、正念,远离世间贪忧。为什么呢?比丘们,我不说对于失念、不正知的人能修习入出息念定。因此,比丘们,此时比丘住于心随观心,热诚、正知、正念,远离世间贪忧。"


‘‘Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu aniccānupassī…pe… virāgānupassī…pe… nirodhānupassī…pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati – dhammesu dhammānupassī, bhikkhave, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. So yaṃ taṃ hoti abhijjhādomanassānaṃ pahānaṃ taṃ paññāya disvā sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti. Tasmātiha, bhikkhave, dhammesu dhammānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

‘‘Evaṃ bhāvito kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi evaṃ bahulīkato cattāro satipaṭṭhāne paripūreti.

‘‘Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā kathaṃ bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti? Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati – upaṭṭhitāssa tasmiṃ samaye bhikkhuno sati hoti asammuṭṭhā. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno upaṭṭhitā sati hoti asammuṭṭhā – satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, satisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

‘‘So tathā sato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati pavicarati parivīmaṃsamāpajjati. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathā sato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati pavicarati parivīmaṃsamāpajjati – dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, dhammavicayasambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

‘‘Tassa taṃ dhammaṃ paññāya pavicinato pavicarato parivīmaṃsamāpajjato āraddhaṃ hoti vīriyaṃ asallīnaṃ. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno taṃ dhammaṃ paññāya pavicinato pavicarato parivīmaṃsamāpajjato āraddhaṃ hoti vīriyaṃ asallīnaṃ – vīriyasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, vīriyasambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, vīriyasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

‘‘Āraddhavīriyassa uppajjati pīti nirāmisā. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno āraddhavīriyassa uppajjati pīti nirāmisā – pītisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, pītisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, pītisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

‘‘Pītimanassa kāyopi passambhati, cittampi passambhati. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno pītimanassa kāyopi passambhati, cittampi passambhati – passaddhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, passaddhisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, passaddhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

‘‘Passaddhakāyassa sukhino cittaṃ samādhiyati. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno passaddhakāyassa sukhino cittaṃ samādhiyati – samādhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, samādhisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, samādhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

‘‘So tathāsamāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathāsamāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti – upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, upekkhāsambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

‘‘Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati – upaṭṭhitāssa tasmiṃ samaye bhikkhuno sati hoti asammuṭṭhā. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhuno upaṭṭhitā sati hoti asammuṭṭhā – satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, satisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti – satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati…pe….


"比丘们,当比丘观无常...乃至...观离贪...乃至...观灭...乃至...学习'观舍离而吸气',学习'观舍离而呼气'——比丘们,此时比丘住于法随观法,热诚、正知、正念,远离世间贪忧。他以智慧看见贪忧的断除,善加旁观。因此,比丘们,此时比丘住于法随观法,热诚、正知、正念,远离世间贪忧。"
"比丘们,这样修习、这样多修入出息念定,能圆满四念处。"
"比丘们,如何修习四念处,如何多修能圆满七觉支?比丘们,当比丘住于身随观身时——此时比丘的念建立,不忘失。比丘们,当比丘的念建立,不忘失时——此时比丘的念觉支已生起,此时比丘修习念觉支,此时比丘的念觉支达到修习圆满。"
"他如此住于正念,以智慧审察、思惟、深入观察那法。比丘们,当比丘如此住于正念,以智慧审察、思惟、深入观察那法时——此时比丘的择法觉支已生起,此时比丘修习择法觉支,此时比丘的择法觉支达到修习圆满。"
"当他以智慧审察、思惟、深入观察那法时,不退缩的精进生起。比丘们,当比丘以智慧审察、思惟、深入观察那法,不退缩的精进生起时——此时比丘的精进觉支已生起,此时比丘修习精进觉支,此时比丘的精进觉支达到修习圆满。"
"对于精进者,无染的喜生起。比丘们,当比丘精进时,无染的喜生起——此时比丘的喜觉支已生起,此时比丘修习喜觉支,此时比丘的喜觉支达到修习圆满。"
"喜悦者的身体平静,心也平静。比丘们,当比丘喜悦,身体平静,心也平静时——此时比丘的轻安觉支已生起,此时比丘修习轻安觉支,此时比丘的轻安觉支达到修习圆满。"
"身体平静、快乐者的心得定。比丘们,当比丘身体平静、快乐,心得定时——此时比丘的定觉支已生起,此时比丘修习定觉支,此时比丘的定觉支达到修习圆满。"
"他善加旁观如此得定的心。比丘们,当比丘善加旁观如此得定的心时——此时比丘的舍觉支已生起,此时比丘修习舍觉支,此时比丘的舍觉支达到修习圆满。"
"比丘们,当比丘住于受...乃至...心...乃至...法随观法时——此时比丘的念建立,不忘失。比丘们,当比丘的念建立,不忘失时——此时比丘的念觉支已生起,此时比丘修习念觉支,此时比丘的念觉支达到修习圆满...乃至..."


So tathāsamāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu tathāsamāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti – upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti, upekkhāsambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti, upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā evaṃ bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti.

‘‘Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, satta bojjhaṅgā kathaṃ bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrenti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ; dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, satta bojjhaṅgā evaṃ bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrentī’’ti. Chaṭṭhaṃ.

7. Saṃyojanappahānasuttaṃ

993. Ānāpānassatisamādhi, bhikkhave, bhāvito bahulīkato saṃyojanappahānāya saṃvattati…pe…. Sattamaṃ.

8. Anusayasamugghātasuttaṃ

994. …Anusayasamugghātāya saṃvattati…. Aṭṭhamaṃ.

9. Addhānapariññāsuttaṃ

995. …Addhānapariññāya saṃvattati…. Navamaṃ.

10. Āsavakkhayasuttaṃ



"他善加旁观如此得定的心。比丘们,当比丘善加旁观如此得定的心时——此时比丘的舍觉支已生起,此时比丘修习舍觉支,此时比丘的舍觉支达到修习圆满。比丘们,这样修习、这样多修四念处,能圆满七觉支。"
"比丘们,如何修习七觉支,如何多修能圆满明与解脱?在这里,比丘们,比丘修习依止远离、依止离贪、依止灭尽、趋向舍离的念觉支;修习依止远离、依止离贪、依止灭尽、趋向舍离的择法觉支...乃至...修习依止远离、依止离贪、依止灭尽、趋向舍离的舍觉支。比丘们,这样修习、这样多修七觉支,能圆满明与解脱。"
第六经。
7. 断结经
993. 比丘们,修习多修入出息念定,能导向断除结...乃至...。
第七经。
8. 根除随眠经
994. ...能导向根除随眠...。
第八经。
9. 遍知长远经
995. ...能导向遍知长远...。
第九经。
10. 漏尽经

996. Āsavānaṃ khayāya saṃvattati. Kathaṃ bhāvito ca, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi kathaṃ bahulīkato saṃyojanappahānāya saṃvattati… anusayasamugghātāya saṃvattati… addhānapariññāya saṃvattati… āsavānaṃ khayāya saṃvattati? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā…pe. … paṭinissaggānupassī assasissāmīti sikkhati, paṭinissaggānupassī passasissāmīti sikkhati. Evaṃ bhāvito kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi evaṃ bahulīkato saṃyojanappahānāya saṃvattati…pe… anusayasamugghātāya saṃvattati…pe… addhānapariññāya saṃvattati…pe… āsavānaṃ khayāya saṃvattatīti. Dasamaṃ.

Dutiyo vaggo.

Tassuddānaṃ –

Icchānaṅgalaṃ kaṅkheyyaṃ, ānandā apare duve;

Bhikkhū saṃyojanānusayā, addhānaṃ āsavakkhayanti.

Ānāpānasaṃyuttaṃ dasamaṃ.

996. ...能导向漏尽。比丘们,如何修习入出息念定,如何多修能导向断除结...导向根除随眠...导向遍知长远...导向漏尽?在这里,比丘们,比丘到林中,或树下...乃至...他学习'观察舍离而吸气',他学习'观察舍离而呼气'。比丘们,这样修习、这样多修入出息念定,能导向断除结...乃至...导向根除随眠...乃至...导向遍知长远...乃至...导向漏尽。
第十经。
第二品。
其摄颂:
一奢能伽罗、疑惑、阿难两经、
比丘、结、随眠、长远、漏尽。
入出息相
